Pārāk bieži esmu izkāpis no Facebook un sapratis, ka kaut kā ir pagājušas divas stundas. Es vienmēr esmu pārsteigts, prātojot, kā es varēju tik ilgu laiku pavadīt populārajā sociālo tīklu vietnē, kuru mēs visi zinām un mīlam (un dažreiz arī ienīstam). Iespējams, ka citiem lietotājiem nav tik grūti iedomāties, ar kādām lietām esmu nodarbojies (“patīk” statusi, tūlītēja ziņojumapmaiņa, uzmācīga fotoattēlu pārlūkošana, ko ievietojuši cilvēki, kuri mācījās manā vidusskolā), bet ko mēs patiesībā darām, kad esi Facebook? Un vai tas mums kaut kādā veidā ir emocionāli izdevīgi?
Viens pētījums, kas veikts Mičiganas štata universitātē, apspriež Facebook lomu mūsu dzīvē kā “sociālā kapitāla” veidošanas un uzturēšanas līdzekli. Sociālais kapitāls tiek definēts kā “resursi, kas uzkrāti cilvēku savstarpējās attiecībās” (Ellison, 2007). Būtībā tas ir veidu (praktisku, emocionālu, fizisku utt.) kopums, kādos mēs galu galā varam gūt labumu no mūsu saiknēm ar citiem un no dalības dažādos tīklos (koledžā, darbā utt.). Mūsu sociālā kapitāla iekasēšanas piemēri ir no noderīgas informācijas iegūšanas no drauga, emocionāli labvēlīgu personisku attiecību nodibināšanas un darba iegūšanas caur paziņu. Pētījumā, novērojot, kā mēs izmantojam Facebook, tika atklāti divi unikāli veidi, kā Facebook varētu palīdzēt mūsu paaudzei veidot un uzturēt sociālo kapitālu.
1. Sociālā kapitāla savienošanas veidošana Padomājiet par noteiktiem Facebook draugiem, kurus esat satikuši koledžā. Jūs esat runājis ar viņiem vienu vai divas reizes, un viens no jums pievienoja otru pakalpojumā Facebook, taču jūs neredzat un nerunājat ar viņiem tik bieži. Tomēr dažreiz jūs uzzināt par kādu notikumu universitātes pilsētiņā no uzaicinājuma, ko viņi jums nosūta, vai jums patīk viņu statuss. Turklāt, kad redzat, ka viņi ir draugs kādam citam jūsu paziņam, jūs jūtaties saistīts un esat daļa no tīkla. Šīs vājās saites pētījumā aplūkotas kā “sociālā kapitāla tilts”. Šķiet, ka Facebook palīdz mums pārvērst “latentās saites” (saites, kas ir iespējamas, bet nav aktivizētas) par šīm vājajām saitēm. Tas var šķist nenozīmīgi, taču vājās saites var veicināt dažādu perspektīvu pakļaušanu un galu galā palielināt toleranci. Turklāt pētījums atklāja, ka Facebook var palielināt labklājību un koledžas pieredzi studentiem ar zemāku pašnovērtējumu, jo tas novērš noteiktus šķēršļus pārejas sociālā kapitāla veidošanai.
2. Sociālā kapitāla uzturēšana. Pārcelšanās uz 9 stundām, lai dotos uz koledžu, bija sarežģīta, un es atceros, ka mani mierināja, apmainoties ar Facebook ziņojumiem ar draugiem no mājām. Man un draugu grupai bija pavediens, kurā mēs regulāri sniedzam ieguldījumu, informējot viens otru par mūsu dzīvi koledžā. Pirms paaudzes tas nebija iespējams. Pētījumā tiek apspriests, ka koledžas studentiem dažkārt var būt traumatiska pieredze, kas attālinās no apgabala, kurā ir centrētas visas personas sociālās attiecības. Šādu soli var pavadīt skumjas par veco draugu zaudēšanu, ko dažreiz sauc par “draudzības trūkumu”, taču tika atklāts, ka liela daļa koledžas studentu izmanto Facebook, lai uzturētu kontaktus ar draugiem no vidusskolas, un ka Facebook varētu palīdzēt atvieglot šo pāreju, palīdzot mums saglabāt sociālo kapitālu, kas iegūts no mūsu attiecībām mājās.
Protams, Facebook acīmredzot ir savas negatīvās puses, un pazemināta pašcieņa ir konstatēta citos Facebook lietotāju pētījumos, kuri iesaistās tādās uzvedībās kā salīdzināšana un pārmērīga kopīgošana; tomēr ir kaut kas sakāms par sakārtotu tiešsaistes telpu, kurā mēs varam pārvaldīt savas attiecības un uzturēt sakarus. Galu galā mēs zinām, ka mums, iespējams, būtu labāk, ja izietu no Facebook un kaut ko paveiktu, taču, ja neesat gluži gatavs sākt šo pētījumu, neuztraucieties. Jūs veidojat sociālo kapitālu!
Elisons, N. B., Steinfield, C. un Lampe, C. (2007). Facebook “draugu” priekšrocības: sociālais kapitāls un koledžas studentu tiešsaistes sociālo tīklu vietņu izmantošana. Journal of Computer-Mediated Communication, 12(4), 1. pants. http://jcmc.indiana.edu/vol12/issue4/ellison.html
Erina O’Līrija studē literatūru Kalifornijas Universitātē Santabarbarā. Viņa strādā ar sbSNAP (Santa Barbara Special Needs Adaptive Programs) un nesen strādāja par Dating & Relationships redaktori tiešsaistes žurnālā Reasons to be Beautiful Magazine, kas veicina jaunu sieviešu pašapziņu. Savas labklājības labad viņa lasa, meditē un nodarbojas ar jogu. Erina jūnijā absolvē, un viņa cer turpināt rakstīt un izpētīt, ko nozīmē būt laimīgam, sevi apzinošam cilvēkam.